Jaunumi : ARHĪVS : ARHĪVS - 2008 : SB :

Eiropas čempionāts šķēršļu pārvarēšanā Manhaimā, Vācijā

 

Jau klāt septembris, līdz ar to, šī gada pasaules svarīgākās sacensības jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanas disciplīnā - Eiropas čempionāts (14.-19. augusts)- ir beigušās. Zelta, sudraba un bronzas medaļas izdalītas, aiz muguras palicis gan prieks, gan vilšanās. Kā jau ikreiz pēc tāda mēroga sacensībām, atkal ir nosprausti jauni mērķi pretī jaunām uzvarām.


Eiropas čempionāts jāšanas sportā iejādes un konkūra (šķēršļu pārvarēšana) disciplīnās notiek katru otro gadu. Lai cīnītos par uzvarētāja titulu un zelta medaļu, sacensību arēnā satiekas labākie no labākajiem. Ikviens jātnieks un zirgs, kurš pretendē uz godalgotām vietām, ir izgājis smagu un sarežģītu sagatavošanās posmu, jo konkurentu zirgi, ar kuriem jāsacenšas, ir pasaulē labākie, bet paši konkurenti – pasaulē spēcīgākie. Tā nu reiz ir, konkrētajā gadā Eiropas čempiona tituls ir tikai viens, bet gribētāju to iegūt kļūst arvien vairāk. Jātniekiem, tāpat kā zirgiem ir jābūt gataviem milzīgam izaicinājumam. Maršrutu sarežģītības pakāpe tiek pielīdzināta Olimpiskajām spēlēm, šķēršļu augstums un platums sasniedz maksimālo, šajā sportā pieļaujamo atzīmi.

Šogad čempionātam Manhaimā (Vācija) bija kvalificējušies un pieteikušies 160 jātnieki, taču piedalījās tikai 82 no divdesmit piecām valstīm. Liela daļa sportistu no dalības atteicās vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ne visi zirgi, kuri kvalificējas, spēj konkurēt ar pasaules elites zirgiem, otrkārt, startējot ar zirgu, kurš nav savā labākajā fiziskajā formā, pastāv liela iespēja šo dzīvnieku satraumēt (izmežģījumi, lūzumi, stiegru plīsumi) tik nopietni, lai konkrētā zirga sporta karjera līdz ar to būtu beigusies. Diemžēl šāda veida traumas šķēršļu pārvarēšanā nav retums ne Olimpiskajās spēlēs, ne Pasaules vai Eiropas čempionātos. Ir izpētīts, ka, pēc lēciena pāri 150 cm augstam un 180 cm platam šķērslim (okserim), svars uz zirga priekškājām ir apmēram trīs tonnas. Tas spēks, kāds sacensību laikā, ar visaugstākajiem pieļaujamiem šķēršļiem, jāiztur sporta zirgam, ir cilvēkam neaptverams. Tieši tādēļ ikviens jātnieks savu zirgu šādai fiziskai slodzei sagatavo lēnām. Protams, otrs veiksmīgas karjeras stūrakmens, bez kura neiztikt, ir sporta medicīna, homeopātija un akupunktūra.

Par sarežģītajiem maršrutiem šogad bija parūpējusies Krista Junga (Christa Jung), kurai jau ir liela pieredze tik nopietnu maršrutu veidošanā. Kā viņa pati izteicās, tas esot bijis varens izaicinājums veidot parkūrus pasaules labākajiem zirgiem, jo šo dzīvnieku kvalitāte ir tik augsta, ka vairs nav iespējams izdomāt neko tādu, ko viņi nevarētu pārvarēt bez soda punktiem. Tādēļ arī liela daļa šķēršļu stāvēja „absolūtā nedistancē”, tādejādi maksimāli sarežģījot uzdevumu gan jātniekam, gan zirgam.


Zelta medaļu un Eiropas čempiona titulu godam izcīnīja trīsdesmit septiņus gadus jaunā sportiste no Vācijas Meredita Maikls-Berbauma (Meredith Michaels-Beerbaum) ar zirgu Shutterfly (14 gadi), visus čempionāta maršrutus pārvarot bez soda punktiem.

Pati Meredita apbalvošanā sacīja – „Esmu vēlējusies uzvarēt šajās sacensībās jau tad, kad biju pavisam maza meitene. Nu tas beidzot ir piepildījies! Kad no ASV pārcēlos dzīvot uz Vāciju, es apbrīnoju viņu labākos jātniekus. Stāvēt uz goda pjedestāla starp tādiem jātniekiem kā Joss un Ludgers – ko gan vairāk var vēlēties!” Sudraba medaļu ieguva beļģu jātnieks Joss Lansiks (Jos Lansink) ar zirgu Al-Kaheel Cavalor Cumano, visu dienu kopvērtējumā iegūstot tikai vienu soda punktu par laika normas pārsniegšanu. Bronzas medaļa pienācās vācietim Ludgeram Berbaumam (Ludger Beerbaum) ar sešpadsmitgadīgo ērzeli Goldfever.

No Latvijas Eiropas čempionātā piedalījās Andis Vārna ar Tērvetes zirgaudzētavai piederošo zirgu Grand Libero un Dainis Ozols ar savu personīgo Latvijas šķirnes zirgu Gvidons. Pēc atlases maršruta abi sportisti tālākai dalībai Eiropas čempionātā nekvalificējās, no 82 dalībniekiem iegūstot 79. un 80.vietu (rezultāti: www.ec2007.de). Ikvienam sportistam pēc sacensībām būtu jāuzdod sev jautājums, ko viņš būtu varējis darīt labāk vai, vismaz, savādāk. Ja viņš zina atbildi uz savu jautājumu, tad viss vēl nav zaudēts.


Paralēli individuālā čempiona titula izcīņai notika arī komandu sacensības („Nāciju kauss”). Parasti tā ir visdinamiskākā un skatītājiem visiemīļotākā sacensība, jo ikviens dalībnieks, pat pēdējais, spēj ienest izmaiņas rezultātos. Šogad komandu sacensībās piedalījās 16 valstis, no katras četri labākie sportisti. Par uzvarētājiem kļuva Holandes komanda - Vincents Vorns (Vincent Voorn) ar zirgu Armanie, Žerons Dubeldams (Jeroen Dubbeldam) ar zirgu Up and Down, Alberts Zūrs (Albert Zoer) ar zirgu Okidoki un Gerko Šroders (Gerco Schroder) ar zirgu Eurocommerce Berlin, aiz sevis atstājot mājiniekus vāciešus un spēcīgos angļus.


Manhaimas stadions ir īpaši piemērota vieta tik milzīgam skatītāju pūlim, kāds bija Eiropas čempionātā. Visās sešās čempionāta dienās kopā bija 57.500 skatītāju, kas ir izcils ieinteresētības rādītājs. Jo kā nu ne, ikviens skatītājs dzīvoja līdzi savu tautiešu veiksmēm un neveiksmēm. 18.augusta vakarā skatītāji no Eiropas čempionāta organizatoriem saņēma brīnišķīgu dāvanu – Galā šovu „Nakts ar zirgiem” un noslēguma uguņošanu „Finale furioso”. Tas bija pārsteigumu un estētiska baudījuma apvienojums. Šovā piedalījās 9000 dalībnieki no visām Eiropas valstīm. Žans Fransē- Pinjons (Jean-François Pignon), kurš senāk arī pats ir nodarbojies ar klasisko jāšanas sportu, demonstrēja jāšanu bez segliem un iemauktiem. Viņa darba pamatprincips ir pierādījums, ka zirgs, kurš dzimis stepē, spēj uzticēties un paklausīt cilvēkam, paralēli tam, jūtoties brīvs. Pēc francūža brīnišķīgā uzveduma, jātnieki ar Lipicas zirgiem rādīja Spāņu augstās jāšanas skolas grūtākos elementus – kaprioli (palēciens gaisā uz vietas, atraujot no zemes visas četras kājas), levadi, piafe. Pēc tam sekoja vācu iejādes meistares Izabellas Vertas (Isabell Werth) paraugdemonstrējumi iejādē. Minētā jātniece ir visu laiku rezultatīvākā iejādes meistare pasaulē. Nav tādu titulu, kādus I.Verta nebūtu saņēmusi. Viņa ir ieguvusi gan Pasaules čempiona titulu, gan Olimpiskā čempiona, gan Eiropas čempiona titulus. Vēl Manhaimas stadionā tik uzstādīts arī Ginesa rekords – 80 ērzeļi no sešām valstīm vienuviet ilgāk nekā sešas minūtes.

„Eiropas čempionāts bija lielisks! Šeit viss bija perfekts. Ikviens darbinieks allaž atradās savā vietā, un par to vēlos viņiem no sirds pateikties!”, saka Pīters Hofmans (Peter Hofmann), organizatoru komandas prezidents.


Nākamais Eiropas čempionāts notiks pēc diviem gadiem Anglijā. Uz tikšanos!

 

  
  
  
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu ka lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatnu izmantošanai. LASĪT VAIRAKX