Rakstu ARHĪVS : 2016 :

Latvijas olimpiādē uzvar Terēze Rozenberga un Ģirts Bricis

 

Latvijas olimpiādē uzvar Terēze Rozenberga un Ģirts Bricis

Sestdien, 2. jūlijā, sporta centrā “Kleisti” notika Latvijas ceturtās olimpiādes sacensības jāšanas sportā divās disciplīnās. Iejādē uzvarēja Terēze Rozenberga ar zirgu Kivi (Rīgas pilsēta; zirga īpašnieks Juris Mežnieks), bet šķēršļu pārvarēšanā – Ģirts Bricis ar zirgu Carlord (Babītes novads; zirga īpašniece Kate Ansone).

Iejādē sacensības risinājās pēc Mazās balvas brīvās izvēles programmas. Uzvaru Latvijas olimpiādē izcīnīja Terēze Rozenberga ar zirgu Kivi (Rīgas pilsēta), sasniedzot rezultātu 70,83%. Otro vietu ieguva Olga Šakurova ar Pentagonu (Rīgas pilsēta) – 70,29%, bet trešā vieta Airisai Penelei ar Landino (Mārupes novads) – 68,08%.

Latvijas olimpiādes uzvarētāja iejādē Terēze Rozenberga: “Šī man bija trešā Latvijas olimpiāde. Pirmajā nesasniedzu neko augstu rezultātu, jo nebija piemērota zirga. Otrajā izcīnīju sudrabu. Trešo izlaidu. Bet, šogad, ceturtajā olimpiādē izcīnīju zeltu. Ļoti patīkami, jo tā ir izaugsme. Jauka bija sacensību atmosfēra, īpaši apbalvošanas ceremonija kopā ar konkūristiem. Esam viena sporta veida pārstāvji, bet lielākoties startējam atsevišķi, bet tagad radās laba kopības, komandas sajūta. Shēmā zirgs ļoti labi klausīja, un tagad nopelnījis nelielu atpūtu, bet tad jau jāsāk gatavoties nākamajām sacensībām. Patīkami, ka uz Mazo balvu bija saņēmušies sagatavoties atsevišķi sportisti, kuri parasti startē zemāka līmeņa balvās. Olimpiāde tam ir labs stimuls, vēl jo vairāk tāpēc, ka sacensības notiek brīvas izvēles programmā, un ar to ir vieglāk pāriet uz augstāku līmeni, jo sportists var izveidot tādu shēmas zīmējumu, lai zirgam atvieglotu darbu, un viņš varētu parādīt tos elementus, ko vislabāk apguvis. Ja arī konkurence nebija daudzskaitlīga, tā bija spēcīga, – ar otrās vietas ieguvēju Olgu Šakurovu un arī trešās vietas ieguvēju Airisu Peneli mūs šķīra pavisam neliela rezultāta starpība.”

Šķēršļu pārvarēšanā sacīkstes notika divu maršrutu summā – ar 130 un ar 140 cm augstiem šķēršļiem. Latvijas olimpiādes čempiona titulu izcīnīja Ģirts Bricis ar zirgu Carlord (Babītes novads) – 0,6 s.p. Otro vietu ieguva Dainis Ozols ar Cristal (Lielvārdes novads) – 4,1 s.p. Trešajā vietā Sintija Semeņkova ar Irwinds Wing (Garkalnes novads) – 7,7 s.p.

Latvijas olimpiādes uzvarētājs šķēršļu pārvarēšanā Ģirts Bricis: “Esmu ļoti gandarīts, ka izdevies izcīnīt zeltu savam Babītes novadam, kura dome vienmēr ir atbalstījusi sportu un veselīgu dzīvesveidu. Es dzīvoju brīnišķīgā un sakārtotā vidē, un man blakus atrodas viss, ko vien var vēlēties – meži, ezers, jūra, laba infrastruktūra, zirgu staļļi, ledus halle, skolas, bērnudārzi, baseins, sporta laukumi un daudz kas cits. Sacensībās viss izdevās, kā iepriekš plānots. Deviņgadīgais Nīderlandes karaliskās siltasiņu šķirnes zirgs Carlord bija labā noskaņojumā, ko jutu jau pirmā maršruta iesildē. Zirgs zināja, kas no viņa tiek prasīts, un to arī izdarīja. Carlord ir paspējis izcīnīt svarīgākos Latvijas nacionālos titulus, – viņš ir šobrīd esošais Latvijas čempions un nu arī Latvijas IV olimpiādes uzvarētājs.”

Ceturto vietu konkūrā ieguva Sabīne Siliņa ar Kalgari. Viņa bija vienīgā no jātniekiem, kurai tika gods olimpiādes atklāšanas ceremonijā Valmierā nest sava novada – Ropažu – karogu. Sabīne saka: “Protams, bija liels satraukums un liela atbildība, jo man tika uzticēts nest Ropažu novada karogu. Man gan ir neliela pieredze šajā jomā, jo nesu karogu pagājušogad Latvijas jaunatnes olimpiādē, kurā izdevās arī uzvarēt. Šoreiz pirmo reizi startēju pieaugušo konkurencē, un pirmoreiz lēcu maršrutu ar 140 cm augstiem šķēršļiem. Tā bija liela spriedze, tāpēc esmu pārsteigta, ka pirmajā maršrutā izdevās sasniegt labāko rezultātu, bet otrajā, augstākajā, tomēr tika pieļautas kļūdas, un ieguvu ceturto vietu. Tā bija laba pieredze. Patīkami, ka līdzi just bija atbraukusi arī Ropažu novada pārstāve – sporta centra vadītāja Evita Eglāja.”

Sacensību galvenā tiesnese Anita Mangale: “Man ir tas gods jau atkārtoti būt par Latvijas olimpiādes jāšanas sacensību galveno tiesnesi, un tā ir liela atbildība. Olimpiādes moto ir: “Iedvesmo Latviju! Piedalies, uzvari!”, un šo sacensību pamatuzdevums ir pulcēt labākos sportistus no visas Latvijas, tajā skaitā nākamo Rio olimpisko spēļu dalībniekus, lai sasniegtu augstus rezultātus un ar savu piemēru iedvesmotu citus iesaistīties olimpiskajā kustībā. Tā tas notika arī mūsu sporta veidā, – piedalījās labākie Latvijas sportisti iejādē un šķēršļu pārvarēšanā, sacensības notika sportiskā garā, jaukā gaisotnē, tika sasniegti augsti rezultāti. Jāšanas turnīrs notika Rīgā, “Kleistos”, un arī vairākos citos sporta veidos, kur nepieciešamas specifiskas sporta bāzes, sacensības notika citviet, nevis Valmierā, kas šogad bija olimpiādes rīkotāja pilsēta. Ļoti būtiski ir tas, ka mūsu sporta veidā iesaistās arvien vairāk pašvaldību, atbalstot savu sportistu startus, un kopš iepriekšējās olimpiādes to skaits ir audzis. Šoreiz startēja jātnieki no Rīgas pilsētas, Mārupes, Iecavas, Babītes, Lielvārdes, Garkalnes, Ropažu un Saldus novadiem. Centāmies, lai sacensības notiktu olimpiskā – svinīgā gaisotnē, uzsverot olimpiādes nozīmīgumu, apbalvošanas ceremonijā par godu uzvarētājiem skanēja Latvijas himna. Uzskatu, ka Latvijas olimpiādes mērķis tiek sasniegts, un tā kļuvusi par nozīmīgu Latvijas sporta sistēmas sastāvdaļu. Paldies visiem dalībniekiem un pašvaldībām, kuras deleģēja savus sportistus!”

Plašāka informācija mājaslapas sadaļā Rezultāti ( iejāde >>> , konkūrs >>> ).

LJF Preses dienests, Dace Millere

  

 

 

  
  
  
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu ka lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatnu izmantošanai. LASĪT VAIRAKX